Valsts ģimnāziju administrācijas tiekas Jelgavā

Jelgavas Valsts ģimnāzijā 12.decembrī notika seminārs Valsts ģimnāziju direktora vietniekiem metodiskos jautājumos. Galvenā tēma “Skolotāju sadarbība un personalizēta profesionālā pilnveide”, kuru izklāstīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pārstāvis, fizikas maģistrs Uldis Dzērve. Nodarbības laikā klausījāmies, domājam līdzi un iedziļinājāmies tādos jautājumos kā:

*Ko prot skolēni mūsu skolā un kā to var izmērīt?

*Kā iespējams izmērīt skolotājam nepieciešamās kompetences?

*Kāda ir sasaiste starp skolēnu rezultātu un skolotāju sniegumu?

Lai skolēns veidotos tāds, kādu mēs gribam redzēt, mums jāprot izmantot atbilstošus rīkus – metodes un mācību organizēšanas formas atbilstoši izvirzītajam mērķim un sasniedzamajam rezultātam, zem tā visā ir zināšanas, prasmes, attieksme un vērtības, kas veido kompetences un mūsu darbību. 21.g.s. prasmes ietver sevī – kritisko domāšanu un problēmrisināšanu, sadarbību, pilsonisku līdzdalību, digitālo pratību, jaunradi un uzņēmējspēju, kā arī pašvadīto mācīšanos.

Ka strādā skola, kur rezultāti progresē? Sākumā notiek skolas darbības izvērtējums: stundu vērošana, skolēnu mācīšanās rezultātu/snieguma analīze, aptaujas, tad kopīga plānošana – Kurp dodamies? Izvirzām mērķus - vai ir skaidri saprotams gala rezultāts, vai ir izmērāms, vai ir izaicinošs, bet sasniedzams? – Mācās visi.

Lai sagaidītu no skolēniem augstus rezultātus, apgūstot izglītības programmu, skolotājam jāprot realizēt skolas mērķi – iemācīt skolēniem prasmi atrisināt problēmuzdevumus. Lai to izdarītu, uzdevumiem jābūt produktīviem, lai skolēns varētu iesaistītos produktīvajā sarunā, jābūt skaidri formulētam stundas mērķim un skaidri saprotamam sasniedzamajam rezultātam. Veidojot stundu, jāpārdomā tā struktūra, izvēlētās metodes, lai panāktu veiksmīgu un produktīvu klasvadību. Ne vienmēr skolotājam sanāk veiksmīgi izvirzīt sasniedzamo rezultātu atbilstoši labiem kritērijiem un pārliecināties, vai skolēniem tas ir saprotams. Tad mērķis skolēnam ir formāls un dabūt pilnvērtīgu atgriezenisko saisti ir problemātiski.

Ja skolotājam nesanāk formulēt skaidru mērķi un sasniedzamo rezultātu, tad skolā var veidot un izmantot sadarbības grupas skolotāju palīdzību. Sadarbības grupa – profesionāli pilnveidojas, daloties pieredzē ar kolēģiem, kopīgi plānojot mācību procesu vai skolā aktuālas problēmas risināšanu, vērojot kolēģu darbu mācību stundās, kopīgi reflektējot par procesu un rezultātu. Tad varētu sasniegt konkrētu skolai aktuālu kopīgi izvirzītu mērķi. Var izmantot skolotāju līderu ietekmi, kuri dalās ar praktisko pieredzi, praktizē aktīvas mācību stundas, uzlabo savu un citu skolotāju mācību procesu, vada skolotāju profesionālās pilnveides grupas un sniedz atgriezenisko saisti.

Ievērojot augstāk minēto, klātesošo valsts ģimnāziju direktoru vietnieki dalījās pieredzē par to, kā tiek organizēta skolotāju sadarbība un profesionālā pilnveide Latvijas ģimnāzijās – gan Rīgā, gan Valmierā, gan Rēzeknē, Krāslavā un citās. Dalījāmies pieredzē arī mēs - Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktora vietnieces Sandra Nemeņonoka un Ilga Stikute un metodiķe Ludmila Koževņikova

Krāslavas Valsts ģimnāzijas metodiķe

Ludmila Koževņikova