Noslēdzies “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei”

Post date: Feb 8, 2018 12:58:38 PM

26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā konkursa skolu jaunatnei “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei” fināls. 13 komandas konkursa pirmajā kārtā izcīnīja iespēju piedalīties konkursa radošajā seminārā un konkursa finālā. Arī šogad Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, Sintija Skerškāne, 12. c klase, Laura Dzalbe, 12.d klase un Pauls Nartišs, 11. c klase, izcīnīja šo iespēju.

12. janvārī, konkursa ietvaros rīkotajā radošajā seminārā jeb otrajā kārtā, skolēnu komandas apguva jaunas prasmes mediju komunikācijā un tās pielietoja praksē. Viens no uzdevumiem raisīja īpašu konkursantu interesi: skolēni veidoja “mīmus” jeb “mēmus” par Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, kas sasniedza plašu auditoriju un piesaistīja sabiedrības uzmanību sociālajos tīklos un medijos. Krāslavas Valsts ģimnāzija veidoja „mēmus” par suitu kultūrtelpu, Latgales podniecību un Lūcijas Garūtas kantāti„ Dievs, Tava zeme deg”.

Finālā konkursa finālisti radīja tekstus par Kultūras kanona vērtībām, kas paredzēti multimediālai videi – gan kulturaskanons.lv, gan Kultūras kanona Facebook kontam. Fakti par Kultūras kanona vērtībām skolēniem bija jāatspoguļo tā, lai radītais teksts piesaistītu ārzemnieku auditoriju, tas būtu īss, kodolīgs, kā arī trāpīgi un atraktīvi ilustrētu vērtības nozīmi. Skolēnu radītie vēstījumi par vērtībām būs skatāmi Latvijas Kultūras kanona Facebook lapā, tos izmantos arī Latvijas Nacionālā bibliotēka https://kulturaskanons.lv/, mājaslapas attīstībai.

Visas komandas ieguva pirmās pakāpes diplomus dažādās nominācijās, bet Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja īpašo speciālbalvu ieguva Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, kas savā uz vietas veicamajā noslēguma darbā bija izvēlējušies stāstīt par Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”. Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji atzīmēja:

„Sirsnīgi un pārliecinoši raksturojot savas personīgās attiecības ar šo skaņdarbu, veidojot saikni ar skaņuplašu klausīšanos kā bērnības atmiņām un mūsdienīgu iezīmi, skolēni parādīja arī šī skaņdarba pasaules vērtību un spēju veicināt saprašanos un vienot cilvēkus, jo, kā teica jaunieši, „mūzika bez vārdiem rakstīta visās pasaules valodās vienlaikus””.

Kā īpašu balvu komanda saņēma džemperīšus ar uzrakstu „Es esmu Latvija”.

Jaunieši ir ļoti pateicīgi Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades birojam par jauko dāvanu.

Kulturoloģijas skolotāja Inga Skerškāne