• Dāvana Krāslavai Kad putni dzied Un jau saule riet Zied Krāslava Krāslavas Valsts ģimnāzija šogad februārī svinēja savu 95 gadu jubileju, bet 18. aprīlī mūsu skolas pagalmā notika pasākums, veltīts Krāslavas 95 ...
      Publicēja 2018. gada 19. apr. 01:02 plkst. Sandra Nemenonoka
    • 8. atklātā kulturoloģijas olimpiāde 10.-12. klasēm. 12. aprīlī Rēzeknes Valsts ģimnāzijā notika 8. atklātā kulturoloģijas olimpiāde 10.-12. klasēm. Šī gada tēma: Latviešu profesionālās mākslas attīstība no pirmsākumiem (19.gadsimta beigas) līdz 20. gadsimta beigām. Apsveicam ...
      Publicēja 2018. gada 19. apr. 00:51 plkst. Sandra Nemenonoka
    • Ģimnāzijas absolventi – savas skolas atbalstītāji. Nejauša satikšanās pilsētā, īsa saruna…un 9.aprīlī Krāslavas Valsts ģimnāzijas vidusskolēni jau iesaistās interesantā sarunā ar 2011.gada absolventu Valentīnu Novicki, kas ir apguvis kuģa mehāniķa profesiju un pašlaik ...
      Publicēja 2018. gada 13. apr. 03:51 plkst. Sandra Nemenonoka
    Parāda ziņas 1 - 3 no 269. Skatīt vēl »




Dāvana Krāslavai

Publicēja 2018. gada 19. apr. 01:02Sandra Nemenonoka

Kad putni dzied

Un jau saule riet

Zied Krāslava

Krāslavas Valsts ģimnāzija šogad februārī svinēja savu 95 gadu jubileju, bet 18. aprīlī mūsu skolas pagalmā notika pasākums, veltīts Krāslavas 95 gadiem.

Kā sveikt pilsētu šajos svētkos, bija daudz un dažādas idejas, bet vienojāmies par simbolisku dāvanu, kas sasaistās arī ar mūsu skolas jubilejas simbolu – putnu. Skolas jubilejā putns simbolizēja absolventus, kas savā laikā ir pabeiguši skolu, devušies dzīves turpmākajās gaitās, bet daļa tomēr, līdzīgi kā gājputni, atgriežas mājās. Tāpēc pilsētai likumsakarīgi nolēmām sarūpēt putnu būrīšus kā simbolu gājputnu ceļam mājup.

Dāvanas pasniegt bija uzticēts 12. klašu skolēniem kā simboliskiem gājputniem, kuri tūlīt, tūlīt atstās ierasto vidi un  dosies plašajā pasaulē.

 12. klašu skolēni novēlēja savai pilsētai un visiem krāslaviešiem labklājību, ilgus gadus un attīstību, lai mūsu pilsēta ir skaista un bagāta. Savukārt pilsētas vadībai tika vēlēta veselība un izturība, veiksme pilsētas vadīšanā, lai arī kādam no 12 -  jiem pēc mācībām augstskolās tāpat kā gājputniem būtu kur atgriezties.


Ļoti ceram, ka šai dāvanai būs arī praktisks pielietojums, ka būrīši tiks izvietoti pilsētā un pavasaros pilsētniekus varēs priecēt skanīgās strazdu balsis.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas kolektīvs.

8. atklātā kulturoloģijas olimpiāde 10.-12. klasēm.

Publicēja 2018. gada 19. apr. 00:51Sandra Nemenonoka

12. aprīlī Rēzeknes Valsts ģimnāzijā notika 8. atklātā kulturoloģijas olimpiāde 10.-12. klasēm.

Šī gada tēma: Latviešu profesionālās mākslas attīstība no pirmsākumiem (19.gadsimta beigas) līdz 20. gadsimta beigām.

Apsveicam 12. c klases skolnieces Inesi Maslovu – 1. vieta un Sintiju Skerškāni – 3.vieta!


Ģimnāzijas absolventi – savas skolas atbalstītāji.

Publicēja 2018. gada 13. apr. 03:51Sandra Nemenonoka

Nejauša satikšanās pilsētā, īsa saruna…un 9.aprīlī Krāslavas Valsts ģimnāzijas vidusskolēni jau iesaistās interesantā sarunā ar 2011.gada absolventu Valentīnu Novicki, kas ir apguvis kuģa mehāniķa profesiju un pašlaik uz bīstamo kravu pārvadāšanas kuģiem strādā par  3.mehāniķi.

Sarunās atklāts, pozitīvs, smaidošs jaunietis, kam katra brauciena laikā jāuzmana iekārtas, no kurām atkarīga ne vien kuģa nevainojama darbošanās, bet arī cilvēku drošība un dzīvība. Uz mājām Valentīnam bieži atbraukt neizdodas, jo darbs ir saistīts ar vairāku valstu apceļošanu, uz kurām tiek vesti dažādi ķīmiskie produkti un gāzes. Viņš ir jau pabijis vairāk nekā 11 valstīs un tagad ir atlidojis no Dienvidkorejas. Jautājumi, joki, visdažādākie piedzīvojumi, dažādie sastaptie cilvēki, mentalitātes, prasme sadzīvot komandā ( jo uz jūras, neizkāpjot krastā, nākas pavadīt no dažām dienām līdz pat mēnešiem, bet braucienā līdz pat pusgadam, un, jāsaka, ka katrā braucienā komandas sastāvs nav viens un tas pats!), profesionālās lietas, ķīmijas, fizikas, matemātikas, ģeogrāfijas un valodu zināšanas nepieciešamība, satikšanās ar pirātiem, sava rakstura norūdīšana un sirsnīgie pateicības vārdi skolai – tās ir tikai ļoti nedaudzās lietas, par kurām četru (!!!) stundu laikā tika runāts un atkal pārrunāts, un atkārtots, jo patiesa interese un sirsnīgums strāvoja ne vien no Valentīna, bet arī no ģimnāzistiem.

Priecājamies par mūsu absolventiem, kas vienmēr, atbraucot uz dzimto pilsētu, atnāk ciemos uz skolu un saviem jaunākajiem pastāsta, kā ir tur – lielajā dzīvē. Valentīnam novēlam būt tikpat pozitīvam, lai piepildās sapņi…un lai vienmēr labs ceļavējš! Gaidām Tevi atkal skolā!

Ilga Stikute,

KVĢ direktora vietniece

Krāslavas debatētāji veiksmīgi piedalījās Latgales reģiona debašu turnīrā, debatējot par jautājumu - Vai demokrātijas procesos mēdz būt krīze?

Publicēja 2018. gada 12. apr. 23:32Sandra Nemenonoka

Demokrātija bija, ir un vienmēr būs pakļauta krīzei no ļoti dažādiem aspektiem.Vai demokrātija ir apdraudēta pasaulē, Eiropā vai Eiropas Savienībā? 2018. gada 4.aprīlī 30 10.-12. klašu jaunieši un 7 treneri-tiesneši no Latgales reģiona meklēja atbildi uz jautājumu, vai demokrātija piedzīvo krīzi Eiropas Savienībā.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda

Varavīksnes vidusskolas komanda

Migrācija, zems dalībnieku rādītājs vēlēšanās, sabiedriskā līdzdalība, Brexit ietekme, nacionālisms, protesti, minoritātes, masu mediji un vārda brīvība, cilvēktiesības, nacionālā identitāte, terorisms, vienlīdzīgas tiesības, korupcija un birokrātija, populisms, Eiropas Savienības parlaments kā labs demokrātijas rādītājs ir tas, ko jaunieši saskatīja šajā rezolūcijā. Ir gandarījums par jauniešu spēju brīvi runāt, analizēt, saskatīt priekšrocības un trūkumus lielajā politisko un ekonomisko jautājumu labirintā. Turklāt, jaunieši to darīja ne tikai dzimtajā valodā, bet arī svešvalodā, kas rada lielākas grūtības terminoloģijas dēļ. Saliekot visus punktus uz ‘i’, skolēni nonāca pie secinājuma, ka ES tiek lieliski galā ar ķibelēm, kas skar demokrātiju un krīze ir tikai vēl viens pārbaudījums, lai būtu stiprāka un vienotāka.


Uzvarētāji latviešu valodas posmā ir Krāslavas Valsts ģimnāzijas komandas (trenere V. Nalivaiko) un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas komanda (trenere V. Purpiša). Angļu valodas posmā- Daugavpils Valsts ģimnāzijas komanda ar treneri R. Murāni un Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja komandas ar treneri I.Bučinsku.

 


Rakstu sagatavoja Latgales reģiona debašu centra koordinatore Rita Murāne

Ģimnāzisti, Krāslavas jubileju gaidot.

Publicēja 2018. gada 12. apr. 23:29Sandra Nemenonoka

           Krāslavas Valsts ģimnāzijā projektu nedēļa bija veltīta Krāslavas pilsētas jubilejai.

        7.-11.klašu skolēni meklēja un apkopoja materiālus par pazīstamiem krāslaviešiem, par cilvēkiem, kas padara Krāslavu atpazīstamu valstī un pasaulē, intervēja vietējo uzņēmumu pārstāvjus, lai noskaidrotu, kādu produkciju ražo un kādus pakalpojumus tie sniedz. Daudzi pētīja savu dzimtas koku, kā arī savu vecāku vai vecvecāku uzņēmējdarbību.

        10.aprīlī ģimnāzijā notika Krāslavas 95.gadu jubilejai veltīts pasākums. Klašu pārstāvji prezentēja savus darbus.

      

7.-11.klašu skolēni iepazinās un apkopoja materiālus par dažādiem uzņēmumiem-  AS „Krāslavas piens”, SIA „Leven” , Indras zemnieku saimniecību „Vaicuļevas avots”, kokzāģētuvu „ Pabērziņi”, SIA „RETE”, šūšanas firmām „IVplus” un NS fabrika, gofrēta kartona produkciju ražotni „AS NIDL”, uzņēmumu Latvilna” no Robežniekiem,

      

  9.klases skolēni lepojās ar savu vecāku radošumu- Juri Kokinu, kurš nodarbojas ar koka izstrādājumu darināšanu, prasmes viņš pārmantojis no vectēva; Oksanu Karabeško, kurai pieder pilsētnieku iecienītais skaistumkopšanas salons; Daniela un Rinalds Timma pamatoti lepojas ar sava brāļa Jāņa Timmas panākumiem basketbolā.

        8.klases skolniece  Lāsma Kumpiņa un 10.klases skolnieces Dina Silova un Žaneta Nikolaičenko stāstīja par savu dzimtu cilvēkiem, kuru vidū ir gan barikāžu dienu dalībnieki, gan prasmīgi meistari.

       Interesantu informāciju piedāvāja 10.c klase, jo viņi stāstīja par saviem vienaudžiem, kuri ir guvuši panākumus dažādās jomās un nesusi ģimnāzijas un arī Krāslavas vārdu republikā. Tie ir Artūrs Šarkovičs - vieglatlētika, Alise Samsonoviča - tūrisms un uzņēmējdarbība, Jana Bargana, Oskars Vaivodišs - tūrisms, Ričards Škagals - sporta  dejas, Elvis Avgucevičš - spīdvejs, Daniels Dukaļskis - mūzika, Dana Soskova un Mareks Madjuta - šaušana, Loreta Makņa - uzņēmējdarbība.

     Pasākuma dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Krāslava ir vieta, kur var attīstīt savus talantus un gūt gandarījumu.

                                            Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotaja Viktorija Nalivaiko

Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāji zināšanas gūst Baku.

Publicēja 2018. gada 4. apr. 01:21Sandra Nemenonoka

Šī gada 23. – 25.martā Azerbaidžānas pilsētā Baku uz 17.starptautiskajiem pedagoģiskajiem lasījumiem “Ģimene – cilvēka kultūras ligzda” (oriģ. “Semja – lono čelovečeskoi kuļturi”) pulcējās deviņu valstu pārstāvji, kas savu dzīvi ir saistījuši ar humāno pedagoģiju. Šo dalībnieku vidū bijām arī mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotājas Anna Juškeviča un Ilga Stikute.

Mūsu skolā humānā pedagoģija iedzīvojusies ir jau sen – apmeklējām Irmīnas Pogrebņakas (Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas valdes priekšsēdētājas) nodarbības Daugavpils Valsts ģimnāzijā, 2016.gadā un 2017.gadā piedalījāmies Humānās pedagoģijas vasaras skolas nodarbībās Aglonā, Krāslavas novada un pilsētas skolotājiem organizējām praktiskas nodarbības ar Latvijas Humānās Pedagoģijas Asociācijas valdes locekli, Laurenču pamatskolas skolotāju Valentīnu Voicišu. Un, protams, ka humānā pedagoģija ir visciešāk saistīta ar Šalvas Amonašvili vārdu, kas ir teicis: “Skolotājam ir jāmainās, lai audzinātu jaunās paaudzes bērnus”, tāpēc arī nolēmām apmeklēt viņa organizētos pedagoģiskos lasījumus Baku.

Lasījumos tika runāts par garīgu kultūru, izglītību un humānismu, vairākkārt tika uzsvērts, ka jaunā bērnu paaudze ierodas ar saviem vispusīgajiem talantiem, turklāt ar visai neparastām parādībām - gaišredzību, dažādu augstāku domu redzējumu un dzirdēšanu, viņi spēj pareizi atrisināt ļoti grūtus uzdevumus, bet nespēj paskaidrot, kā viņi to ir izrēķinājuši, un, ja skolotāji nesapratīs, ka viņiem ir jākļūst par "gaismas skolotājiem", bērniem klāsies slikti. “Ar pavēlēm un atzīmēm vien ir grūti audzināt, jo personības attīstības jautājumu ar tām nevar atrisināt. Problēma nav Izglītības likumā, ministrijas reformās, mācību programmās vai grāmatās, problēma balstās tikai skolotājā - kāds ir pats skolotājs,” uzskata akadēmiķis.

Humānās Pedagoģijas Starptautiskā Centra Koordinācijas Padome 2017.gadu bija pasludinājusi par ģimenes gadu un izvirzījusi tēmu “Ģimene – cilvēka kultūras ligzda”, kas nozīmē, ka gads bija veltīts darbam ar vecākiem, vecvecākiem, kā arī skolu un skolas kolektīvu kā vienotas ģimenes pilnveidošanu. Visi tie, kas triju dienu laikā dalījās pieredzē (jāsaka, ka starp tiem bija arī divas, iepriekš minētās (I.Pogrebņaka un V.Voiciša) pārstāves no Latvijas), aicināja pedagogus nopietni pievērsties bērna personības attīstīšanai, un, lai to darītu, ir jāmaina savs domāšanas veids, pieredze, jāatkāpjas no autoritārās pedagoģijas dogmām, ir jāatjaunojas un jābūt vīrišķīgai stājai, radošumam, jo tieši radošumā ir atjaunotnes spēks. “Humānā pedagoģija dzimst un attīstās tikai radošā vidē, bez radošuma tā mirst. Autoritatīvā pedagoģija neprasa radošumu. Humānajā pedagoģijā skolotājam ir jāmēģina viela pasniegt tā, lai rosinātu bērnu domāt un diskutēt ar skolotāju un izteikt secinājumus," uzskata Š.Amonašvili.

Trīs intelektuāli spraigu, saturiski pilnu dienu - nodarbību, meistarklašu un laboratoriju - laikā daudz tika runāts par ģimenes un vecāku lomu bērnu audzināšanā, jo tas, kādas vērtības veidojas ģimenē, bērnā nostabilizējas un paliek, lielā mērā veido viņa personību. Būtiski izkopt sava vārda labo slavu, jo tā pavadīs mūsu bērnus viņu turpmākajās gaitās. Skolotājiem vairākkārt tika atgādināts stundās nepasniegt sausu mācību saturu, bet kā primāro ievērot cilvēka audzināšanu caur savu mācību priekšmetu, attīstīt augstākās vērtības, dāvināt skolēniem savas zināšanas. Ja skolēni jūt, ka skolotājs ir atvērts komunikācijai, ir dabisks un patiess, viņi atsaucas, vēlas mācīties, jo, “kad skolēni mīl savus skolotājus, tad šķēršļu zināšanu apguvei nav.”(Š.A.) Bet humānā pedagoģija nav tikai “galviņu glaudīšana”. Gluži pretēji – tās ir stingras prasības arī skolēniem, skolēniem un skolotājiem ir izvirzīta stingra vērtību sistēma, bērniem ir pašiem jāmācās un jāpilnveidojas, skolotājs viņus tikai virza.

Sajūsmu radīja Lietuvas (Klaipēda) skolotāju veidotā monoizrādē “Šūpuļdziesma Marinai” (oriģ. “Kolibeļnaja dlja Marini”), kur 40 minūšu laikā skatītājiem tika atklātas vairākas problēmas, kas ir mūsdienu sabiedrībā, kā arī ikvienam lika aizdomāties par darbalaika un laika, kas veltīts ģimenei, sabalansētību. Jāpiebilst, ka katrai meistarklasei, laboratorijai, pieredzes apmaiņai bija savs moto, un konkrētajai meistarklasei ideja bija “Ja gribat pasauli padarīt laimīgāku, tad ejiet mājās un mīliet savu ģimeni!”. Arī I.Kanta vārdā nosauktās Baltijas federālās universitātes studentu teātra izrāde “Lukturu iededzinātājs”(oriģ. “Fonarščik”) aizkustināja līdz sirds dziļumiem un lika aizdomāties par tās idejas nozīmi un svarīgumu, ko mēs ikviens nesam sabiedrībā, lai arī kāda tā ir.

Piedaloties lasījumos, apmeklējām Paatas Amonašvili un viņa sievas Tamāras Shvitaridze laboratoriju “Vecāku dotā svētība – enerģijas avots (oriģ”. “Roditelskoje blagoslovlenije – istočnik energi”) un Artjoma Soloveičika laboratoriju “Audzināts nav tas, ko mīl, bet gan tas, kas mīl” (oriģ. “Vospitivajetsja ne tot, kogo ljubjat, a tot, kto ljubit”).

Saprotams, ka mums bija iespēja iepazīt arī pilsētu, cilvēkus. Izjutām Novrusu – viņu Jauno gadu, kad tiek svinēti saulgrieži un arī krāsotas olas, apmeklējām degošo kalnu, guvām informāciju un degustējām vīnu, piedalījāmies šašliku pagatavošanas meistarklasē, baudījām viņu tautas dziesmu un deju kolektīvu sniegumu. Viennozīmīgi var teikt, ka tik viesmīlīgus, atvērtus un nesavtīgus cilvēkus satikt bieži nav gadījies.

Pedagoģisko lasījumu noslēgumā tika paziņota arī nākamā gada tēma – “Skaidra doma rada brīnumu”(oriģ. “Čistaja mislj tvorit čudesa”) – un vieta – Latvija, Rīga. Aicinām izmantot iespēju un piedalīties!

I.Stikute, KVĢ direktora vietniece

23.zinātniski pētniecisko darbu konference Krāslavas Valsts ģimnāzijā.

Publicēja 2018. gada 26. febr. 01:01Sandra Nemenonoka

Skolas 95. jubilejas pasākuma saviesīgajā daļā sarunās ar absolventiem uzklausījām daudz sirsnīgu un atzinīgu vērtējumu par skolas darbu zinātniskās pētniecības jomā – pārliecība, drošības sajūta, konkurētspēja…

Nu jau 23.gadu pēc kārtas mūsu skolā notiek skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, kas ietver darbu izstrādi, prezentāciju un sarunu par konkrēto jomu. Šī gada konferenci raksturo jaunas tēmas informāciju tehnoloģijās, ar lielāku praktisku nozīmi izstrādāti darbi, kā arī pēc ilgāka laika posma interesanti pētījumi literatūrā.

Pēc konferences skolēni atzina, ka, neskatoties uz to, ka pirms uzstāšanās bija satraukums, pēc darbu aizstāvēšanas  - prieks, gandarījums, lepnums par padarīto un uzvara pār sevi.

Neliels ieskats skolēnu atsauksmēs:

“ZPD, manuprāt, ļoti lietderīgs mācību procesā. Skolēns, rakstot pētniecisko darbu, iemācās pamatprasmes un apgūst pētnieciskā darba struktūras prasības, kuras noderēs augstskolā studiju laikā.”

“Bija grūtības izvēlēties no daudziem informācijas avotiem galveno, svarīgāko, bija jāizmanto avoti svešvalodās. Jāsaka, ja tēma autoram ir saistoša, tad pētīšanas process ir aizraujošs. Arī atbildēt uz jautājumiem nebija grūti, jo pilnībā bijām iedziļinājušies darbā.”

“Ir prieks, ka skolēnu zinātnisko darbu tēmas bija daudzveidīgas, interesanti arī tas, ka humanitāro klašu skolēni izvēlējās tēmas eksaktajās zinātnēs un ļoti veiksmīgi tās atklāja. Savukārt matemātisko klašu skolēni savus spēkus izmēģināja humanitārajās zinātnēs, kas arī parāda mūsu skolēnu plašo interešu loku un izcilas zināšanas.”

“Mūsu skolēni ir radoši un zinātkāri, spēj analizēt ļoti dažādas tēmas savu zinātniski pētniecisko darbu ietvaros”

“Sapratu, ka savā brīvajā laikā ar nelieliem finansiālajiem ieguldījumiem var izveidot noderīgas un reāli izmantojamas lietas, piemēram, signalizāciju mājai, malkas apkures katla sistēmas automātiku.”

Klausītāji atzina arī, ka ne visas prezentācijas šķita interesantas, traucēja runas monotonitāte, valodas kļūdas, nabadzīgs vārdu krājums, kā arī nepilnīga sava darba pārzināšana. Tāpēc nākamajiem zinātniski pētniecisko darbu autoriem tas jāņem vērā.

Uz Latgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci Daugavpilī tiks sūtīti 18 darbi. Vēlam saviem skolēniem izdošanos, tikt novērtētiem un iespēju savus darbus prezentēt Latvijas 42.skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē Rīgā.

 

Anna Juškeviča, KVĢ direktora vietniece mācību jautājumos 

„Kad putni atgriežas...”

Publicēja 2018. gada 8. febr. 05:03Sandra Nemenonoka

Ikdienas steidzīgajā skrējienā garām aizjoņo mirkļi – mūžības. Un labi, ka ir brīži, kas lielajā vēstures grāmatā iekrāsojas arvien spožāk un pasaules meldiņā ieskanas drošāk. Tāds brīdis bija arī 3.februārī - Krāslavas Valsts ģimnāzijas 95. jubileja. Tā ikvienam, kas šīs skolas vārdu ierakstījis savā sirdī, bija satikšanās Laimes zemē – bērnībā, jaunībā, savā skolā. 

Silti un svētīgi šī diena kuplajai skolas saimei sākās ar dievkalpojumu Krāslavas Sv.Ludvika Romas katoļu baznīcā, kur draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, uzrunājot klātesošos, apsveica skolu šajā nozīmīgajā jubilejā un novēlēja godam sagaidīt skolas simtgadi. Skolotāja Ludmila Koževnikova atceras: „Patīkama gaisotne bija baznīcā - pieaugušie, jaunatne un gados vecāki cilvēki vienoti lūdzās par absolventiem, skolotājiem un skolēniem, pieminēja mūžībā aizgājušus. Neaprakstāmas sajūtas, kas sildīja sirdi un dvēseli”. 

Visas dienas garumā skolas telpās ikviens varēja aplūkot vairākas izstādes – „Skolas vēsture fotogrāfijās”, skolēnu un skolotāju rokdarbu izstādi, klašu kolektīvu veidotos plakātus „Mans devums skolas jubilejā”, absolventes Ingas Pudnikas fotoizstādi „Skolotāji, kad nav skolotāji””-, kā arī Atmiņu kokā iekārt simbolisku kastanīti ar savu vārdu, uzvārdu un skolas absolvēšanas gadu. 

Skolas aktu zālē skolotāju organizētajā konferencē klausītājiem tika piedāvāti priekšlasījumi gan par skolas vēsturi, gan par ikdienu – mācību un audzināšanas metodēm -, gan par skolēnu sasniegumiem valsts un starptautiskā līmenī, gan par skolēnu lietderīgo laika pavadīšanu, nodarbojoties dažādos pašdarbības un sporta pulciņos, kā arī piedaloties un organizējot dažādus projektus un konkursus. 

Pēc konferences ikviens varēja vērot erudītu spēli, kurai bija pieteikušās gan absolventu, gan ģimnāzistu komandas. „Krāslavas Valsts ģimnāzijā erudītu konkursu tradīcija pastāv jau vairāk kā 20 gadus, tāpēc radās ideja par absolventu un skolēnu komandu erudītu turnīru skolas jubilejas dienā. Jautājumu loks bija ļoti plašs – fizika, vēsture, politika, sports, bioloģija, valodas, svešvārdi,” tā par konkursu stāsta sk.Viktorija Nalivaiko, pieminot, ka konkursā vislabāk veicās absolventu komandai, kuras sastāvā bija Vitālijs un Stanislavs Lopatinskis, Ilze Andžāne un Edvards Beinarovičs, bet pavisam nedaudz atpalika cita absolventu komanda- Viktors Andžāns, Reinis Maļuhins, Sergejs Kižlo un Aivars Dunskis. 

Paralēli skolas sporta zālē aktīvā dzīvesveida piekritēji baudīja volejbola spēli, kur laukumā arī satikās absolventu komandas. 

Cilvēku sejās bija redzama interese pret notiekošo skolā, par vēstures momentiem izstādes kolekcijā, par sportu un zinātni. 

Nav noslēpums, ka skolas izaugsmē ļoti daudz devušas pašvaldība, izglītības pārvalde, novada izglītības iestādes, ar kurām ikdienā ir jāsadarbojas, kas sniedz atbalstu un neatsaka palīdzību, kā arī pedagogi, absolventi, vietējie uzņēmēji, kuri ziedojuši savus līdzekļus, lai uzlabotu skolas estētisko noformējumu un materiālo bāzi, atbalstītu skolēnus izglītojošos braucienos. Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns gan TICa telpās svinīgās pieņemšanas laikā, gan kultūras namā svinīgā koncerta laikā, gan jaunās darba nedēļas sākumā visa kolektīva vārdā pateicās katram atbalstītājam. Par piemiņu tika dāvinātas pildspalvas, piezīmju bloknoti, skolēnu apgleznotās krūzītes ar skolas logo. 

Svinīgā koncerta laikā kultūras namā , pāršķirstot albuma lapas - mainījās vēsture, mainījās sejas un 95 gadi aizlidoja nepamanot. Vēstures momentus papildināja skanīgas dziesmas un tautas dejas, savukārt balles deju burvība aiznesa sapņu pasaulē un ļāva gremdēties krāsainajos sapņos, kas varbūt tā arī paliks atmiņā kā vairs nesasniedzami, bet ļoti silti skolas gadu mirkļi. 

Noslēgumā sagādātā skolas dzimšanas dienas torte, ko pavadīja dziesmas "Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi!" sirsnīga dziedāšana zālē, deviņdesmit pieciem gadiem veltītās rozes, kas tika pasniegtas visiem skolotājiem un direktoriem, lika apjaust tā brīža svarīgumu un neatkārtojamību - "Ak, mirkli, apstājies! Tik skaists tu esi!" 

Tad nāca jubilejas gadu absolventi, pateicās skolai par visu, ko tā devusi, ko ļāvusi sasniegt dzīvē. Sveicēji vēlēja skolai arvien jaunus panākumus, ideju īstenošanos, ilgu mūžu un tikšanos simtgs gadu jubilejā. 

Saviesīgajā daļā absolventi pulcējās savās klasēs un runāja, runāja,runāja..., Vakara gaitā tikšanās ar absolventiem, klasesbiedriem bijušajiem kolēģiem sagādāja tikai priecīgus mirkļus, jo visbiežāk gan no tiem, kas skolu pabeidza pirms trīsdesmit gadiem, gan no tiem, kas skolu absolvēja pagājušajā gadā, skanēja tas, ka zināšanas, ko sniedz skola, ļauj ne vien iestāties izvēlētajā augstskolā, bet arī veiksmīgi turpināt mācības un konkurēt ar studentiem, kas nāk no prestižākajām Rīgas skolām. Skolā izstrādātie un aizstāvētie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi rada drošības sajūtu, prezentējot darbus studentu auditorijas priekšā. Sirsnība un sapratne, kas valda skolā, vērtības, kas tiek ieaudzinātas,ir tās, kas palīdz tikt pāri visām negācijām. 

Rīta gaismai austot, ğimnāzija pavadīja savus pēdējos viesus ar pārliecību, ka darbs, kas tiek darīts, ir nozīmīgs, novērtēts un nepieciešams. Tas arī sniedz spēku un pārliecību darboties un sasniegt jaunas virsotnes. 

Ilga Stikute, KVĞ direktora vietniece audzināšanas jautājumos

Noslēdzies “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei”

Publicēja 2018. gada 8. febr. 04:58Sandra Nemenonoka

26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā konkursa skolu jaunatnei “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei” fināls. 13 komandas konkursa pirmajā kārtā izcīnīja iespēju piedalīties konkursa radošajā seminārā un konkursa finālā. Arī šogad Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, Sintija Skerškāne, 12. c klase, Laura Dzalbe, 12.d klase un Pauls Nartišs, 11. c klase, izcīnīja šo iespēju.

12. janvārī, konkursa ietvaros rīkotajā radošajā seminārā jeb otrajā kārtā, skolēnu komandas apguva jaunas prasmes mediju komunikācijā un tās pielietoja praksē. Viens no uzdevumiem raisīja īpašu konkursantu interesi: skolēni veidoja “mīmus” jeb “mēmus” par Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, kas sasniedza plašu auditoriju un piesaistīja sabiedrības uzmanību sociālajos tīklos un medijos. Krāslavas Valsts ģimnāzija veidoja „mēmus” par suitu kultūrtelpu, Latgales podniecību un Lūcijas Garūtas kantāti„ Dievs, Tava zeme deg”.

     


       Finālā konkursa finālisti radīja tekstus par Kultūras kanona vērtībām, kas paredzēti multimediālai videi – gan kulturaskanons.lv, gan Kultūras kanona Facebook kontam. Fakti par Kultūras kanona vērtībām skolēniem bija jāatspoguļo tā, lai radītais teksts piesaistītu ārzemnieku auditoriju, tas būtu īss, kodolīgs, kā arī trāpīgi un atraktīvi ilustrētu vērtības nozīmi. Skolēnu radītie vēstījumi par vērtībām būs skatāmi Latvijas Kultūras kanona Facebook lapā, tos izmantos arī Latvijas Nacionālā bibliotēka https://kulturaskanons.lv/, mājaslapas attīstībai.

Visas komandas ieguva pirmās pakāpes diplomus dažādās nominācijās, bet Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja īpašo speciālbalvu ieguva Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, kas savā uz vietas veicamajā noslēguma darbā bija izvēlējušies stāstīt par Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”. Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji atzīmēja:

„Sirsnīgi un pārliecinoši raksturojot savas personīgās attiecības ar šo skaņdarbu, veidojot saikni ar skaņuplašu klausīšanos kā bērnības atmiņām un mūsdienīgu iezīmi, skolēni parādīja arī šī skaņdarba pasaules vērtību un spēju veicināt saprašanos un vienot cilvēkus, jo, kā teica jaunieši, „mūzika bez vārdiem rakstīta visās pasaules valodās vienlaikus””.

Kā īpašu balvu komanda saņēma džemperīšus ar uzrakstu „Es esmu Latvija”.


Jaunieši ir ļoti pateicīgi Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades birojam par jauko dāvanu.

Kulturoloģijas skolotāja Inga Skerškāne




Interešu izglītība

Publicēja 2018. gada 26. janv. 10:05Sandra Nemenonoka

Darot lietas, kas tev patīk, tu nezaudē laiku – tu to iegūsti.

( Ilze Salna)

 

Jebkuram cilvēkam uzdodot jautājumu, ar ko asociējas skola, viennozīmīga atbilde būs – ar mācībām. Bet nevienam nav noslēpums, ka ikviena skola sniedz skolēniem iespēju ne tikai iegūt zināšanas dažādās mācību jomās, bet rūpējas arī par skolēnu vispārējo attīstību ārpus mācību procesa, piedāvājot tiem darboties dažādos pulciņos un aktivitātēs.

Lasīt vairāk..

1-10 of 269

Comments