• „Kad putni atgriežas...” Ikdienas steidzīgajā skrējienā garām aizjoņo mirkļi – mūžības. Un labi, ka ir brīži, kas lielajā vēstures grāmatā iekrāsojas arvien spožāk un pasaules meldiņā ieskanas drošāk. Tāds brīdis bija arī 3.februārī ...
      Publicēja 2018. gada 8. febr. 05:03 plkst. Sandra Nemenonoka
    • Noslēdzies “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei” 26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā konkursa skolu jaunatnei “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei” fināls. 13 komandas konkursa pirmajā kārtā izcīnīja iespēju piedalīties konkursa radošajā seminārā ...
      Publicēja 2018. gada 8. febr. 04:58 plkst. Sandra Nemenonoka
    • Interešu izglītība Darot lietas, kas tev patīk, tu nezaudē laiku – tu to iegūsti.( Ilze Salna)   Jebkuram cilvēkam uzdodot jautājumu, ar ko asociējas skola, viennozīmīga atbilde būs – ar mācībām. Bet nevienam nav noslēpums ...
      Publicēja 2018. gada 26. janv. 10:05 plkst. Sandra Nemenonoka
    Parāda ziņas 1 - 3 no 262. Skatīt vēl »




„Kad putni atgriežas...”

Publicēja 2018. gada 8. febr. 05:03Sandra Nemenonoka

Ikdienas steidzīgajā skrējienā garām aizjoņo mirkļi – mūžības. Un labi, ka ir brīži, kas lielajā vēstures grāmatā iekrāsojas arvien spožāk un pasaules meldiņā ieskanas drošāk. Tāds brīdis bija arī 3.februārī - Krāslavas Valsts ģimnāzijas 95. jubileja. Tā ikvienam, kas šīs skolas vārdu ierakstījis savā sirdī, bija satikšanās Laimes zemē – bērnībā, jaunībā, savā skolā. 

Silti un svētīgi šī diena kuplajai skolas saimei sākās ar dievkalpojumu Krāslavas Sv.Ludvika Romas katoļu baznīcā, kur draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, uzrunājot klātesošos, apsveica skolu šajā nozīmīgajā jubilejā un novēlēja godam sagaidīt skolas simtgadi. Skolotāja Ludmila Koževnikova atceras: „Patīkama gaisotne bija baznīcā - pieaugušie, jaunatne un gados vecāki cilvēki vienoti lūdzās par absolventiem, skolotājiem un skolēniem, pieminēja mūžībā aizgājušus. Neaprakstāmas sajūtas, kas sildīja sirdi un dvēseli”. 

Visas dienas garumā skolas telpās ikviens varēja aplūkot vairākas izstādes – „Skolas vēsture fotogrāfijās”, skolēnu un skolotāju rokdarbu izstādi, klašu kolektīvu veidotos plakātus „Mans devums skolas jubilejā”, absolventes Ingas Pudnikas fotoizstādi „Skolotāji, kad nav skolotāji””-, kā arī Atmiņu kokā iekārt simbolisku kastanīti ar savu vārdu, uzvārdu un skolas absolvēšanas gadu. 

Skolas aktu zālē skolotāju organizētajā konferencē klausītājiem tika piedāvāti priekšlasījumi gan par skolas vēsturi, gan par ikdienu – mācību un audzināšanas metodēm -, gan par skolēnu sasniegumiem valsts un starptautiskā līmenī, gan par skolēnu lietderīgo laika pavadīšanu, nodarbojoties dažādos pašdarbības un sporta pulciņos, kā arī piedaloties un organizējot dažādus projektus un konkursus. 

Pēc konferences ikviens varēja vērot erudītu spēli, kurai bija pieteikušās gan absolventu, gan ģimnāzistu komandas. „Krāslavas Valsts ģimnāzijā erudītu konkursu tradīcija pastāv jau vairāk kā 20 gadus, tāpēc radās ideja par absolventu un skolēnu komandu erudītu turnīru skolas jubilejas dienā. Jautājumu loks bija ļoti plašs – fizika, vēsture, politika, sports, bioloģija, valodas, svešvārdi,” tā par konkursu stāsta sk.Viktorija Nalivaiko, pieminot, ka konkursā vislabāk veicās absolventu komandai, kuras sastāvā bija Vitālijs un Stanislavs Lopatinskis, Ilze Andžāne un Edvards Beinarovičs, bet pavisam nedaudz atpalika cita absolventu komanda- Viktors Andžāns, Reinis Maļuhins, Sergejs Kižlo un Aivars Dunskis. 

Paralēli skolas sporta zālē aktīvā dzīvesveida piekritēji baudīja volejbola spēli, kur laukumā arī satikās absolventu komandas. 

Cilvēku sejās bija redzama interese pret notiekošo skolā, par vēstures momentiem izstādes kolekcijā, par sportu un zinātni. 

Nav noslēpums, ka skolas izaugsmē ļoti daudz devušas pašvaldība, izglītības pārvalde, novada izglītības iestādes, ar kurām ikdienā ir jāsadarbojas, kas sniedz atbalstu un neatsaka palīdzību, kā arī pedagogi, absolventi, vietējie uzņēmēji, kuri ziedojuši savus līdzekļus, lai uzlabotu skolas estētisko noformējumu un materiālo bāzi, atbalstītu skolēnus izglītojošos braucienos. Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns gan TICa telpās svinīgās pieņemšanas laikā, gan kultūras namā svinīgā koncerta laikā, gan jaunās darba nedēļas sākumā visa kolektīva vārdā pateicās katram atbalstītājam. Par piemiņu tika dāvinātas pildspalvas, piezīmju bloknoti, skolēnu apgleznotās krūzītes ar skolas logo. 

Svinīgā koncerta laikā kultūras namā , pāršķirstot albuma lapas - mainījās vēsture, mainījās sejas un 95 gadi aizlidoja nepamanot. Vēstures momentus papildināja skanīgas dziesmas un tautas dejas, savukārt balles deju burvība aiznesa sapņu pasaulē un ļāva gremdēties krāsainajos sapņos, kas varbūt tā arī paliks atmiņā kā vairs nesasniedzami, bet ļoti silti skolas gadu mirkļi. 

Noslēgumā sagādātā skolas dzimšanas dienas torte, ko pavadīja dziesmas "Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi!" sirsnīga dziedāšana zālē, deviņdesmit pieciem gadiem veltītās rozes, kas tika pasniegtas visiem skolotājiem un direktoriem, lika apjaust tā brīža svarīgumu un neatkārtojamību - "Ak, mirkli, apstājies! Tik skaists tu esi!" 

Tad nāca jubilejas gadu absolventi, pateicās skolai par visu, ko tā devusi, ko ļāvusi sasniegt dzīvē. Sveicēji vēlēja skolai arvien jaunus panākumus, ideju īstenošanos, ilgu mūžu un tikšanos simtgs gadu jubilejā. 

Saviesīgajā daļā absolventi pulcējās savās klasēs un runāja, runāja,runāja..., Vakara gaitā tikšanās ar absolventiem, klasesbiedriem bijušajiem kolēģiem sagādāja tikai priecīgus mirkļus, jo visbiežāk gan no tiem, kas skolu pabeidza pirms trīsdesmit gadiem, gan no tiem, kas skolu absolvēja pagājušajā gadā, skanēja tas, ka zināšanas, ko sniedz skola, ļauj ne vien iestāties izvēlētajā augstskolā, bet arī veiksmīgi turpināt mācības un konkurēt ar studentiem, kas nāk no prestižākajām Rīgas skolām. Skolā izstrādātie un aizstāvētie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi rada drošības sajūtu, prezentējot darbus studentu auditorijas priekšā. Sirsnība un sapratne, kas valda skolā, vērtības, kas tiek ieaudzinātas,ir tās, kas palīdz tikt pāri visām negācijām. 

Rīta gaismai austot, ğimnāzija pavadīja savus pēdējos viesus ar pārliecību, ka darbs, kas tiek darīts, ir nozīmīgs, novērtēts un nepieciešams. Tas arī sniedz spēku un pārliecību darboties un sasniegt jaunas virsotnes. 

Ilga Stikute, KVĞ direktora vietniece audzināšanas jautājumos

Noslēdzies “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei”

Publicēja 2018. gada 8. febr. 04:58Sandra Nemenonoka

26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā konkursa skolu jaunatnei “Latvijas Kultūras kanons Latvijas Simtgadei” fināls. 13 komandas konkursa pirmajā kārtā izcīnīja iespēju piedalīties konkursa radošajā seminārā un konkursa finālā. Arī šogad Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, Sintija Skerškāne, 12. c klase, Laura Dzalbe, 12.d klase un Pauls Nartišs, 11. c klase, izcīnīja šo iespēju.

12. janvārī, konkursa ietvaros rīkotajā radošajā seminārā jeb otrajā kārtā, skolēnu komandas apguva jaunas prasmes mediju komunikācijā un tās pielietoja praksē. Viens no uzdevumiem raisīja īpašu konkursantu interesi: skolēni veidoja “mīmus” jeb “mēmus” par Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, kas sasniedza plašu auditoriju un piesaistīja sabiedrības uzmanību sociālajos tīklos un medijos. Krāslavas Valsts ģimnāzija veidoja „mēmus” par suitu kultūrtelpu, Latgales podniecību un Lūcijas Garūtas kantāti„ Dievs, Tava zeme deg”.

     


       Finālā konkursa finālisti radīja tekstus par Kultūras kanona vērtībām, kas paredzēti multimediālai videi – gan kulturaskanons.lv, gan Kultūras kanona Facebook kontam. Fakti par Kultūras kanona vērtībām skolēniem bija jāatspoguļo tā, lai radītais teksts piesaistītu ārzemnieku auditoriju, tas būtu īss, kodolīgs, kā arī trāpīgi un atraktīvi ilustrētu vērtības nozīmi. Skolēnu radītie vēstījumi par vērtībām būs skatāmi Latvijas Kultūras kanona Facebook lapā, tos izmantos arī Latvijas Nacionālā bibliotēka https://kulturaskanons.lv/, mājaslapas attīstībai.

Visas komandas ieguva pirmās pakāpes diplomus dažādās nominācijās, bet Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja īpašo speciālbalvu ieguva Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda, kas savā uz vietas veicamajā noslēguma darbā bija izvēlējušies stāstīt par Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”. Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji atzīmēja:

„Sirsnīgi un pārliecinoši raksturojot savas personīgās attiecības ar šo skaņdarbu, veidojot saikni ar skaņuplašu klausīšanos kā bērnības atmiņām un mūsdienīgu iezīmi, skolēni parādīja arī šī skaņdarba pasaules vērtību un spēju veicināt saprašanos un vienot cilvēkus, jo, kā teica jaunieši, „mūzika bez vārdiem rakstīta visās pasaules valodās vienlaikus””.

Kā īpašu balvu komanda saņēma džemperīšus ar uzrakstu „Es esmu Latvija”.


Jaunieši ir ļoti pateicīgi Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades birojam par jauko dāvanu.

Kulturoloģijas skolotāja Inga Skerškāne




Interešu izglītība

Publicēja 2018. gada 26. janv. 10:05Sandra Nemenonoka

Darot lietas, kas tev patīk, tu nezaudē laiku – tu to iegūsti.

( Ilze Salna)

 

Jebkuram cilvēkam uzdodot jautājumu, ar ko asociējas skola, viennozīmīga atbilde būs – ar mācībām. Bet nevienam nav noslēpums, ka ikviena skola sniedz skolēniem iespēju ne tikai iegūt zināšanas dažādās mācību jomās, bet rūpējas arī par skolēnu vispārējo attīstību ārpus mācību procesa, piedāvājot tiem darboties dažādos pulciņos un aktivitātēs.

Lasīt vairāk..

In Memoriam

Publicēja 2018. gada 17. janv. 06:14Sandra Nemenonoka

“Es neeju uz skolu pēc mīlestības. Man svarīgs ir darbs.”

  (Janīna Gekiša) 

 

Astoņdesmit septiņu gadu vecumā mūžībā aizgājusi Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāja, novadpētniecības muzeja dibinātāja un ilggadējā tā vadītāja Janīna Gekiša.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas kolektīvs skumjās atvadās no savas skolotājas, kuras neizsīkstošā enerģija, darba spars un apņēmība vienmēr izraisīja apbrīnu un sajūsmu ne vien kolēģos, bet arī skolēnos.

       J. Gekiša dzimusi 1930. gada 24. aprīlī Robežnieku pagastā. 1950. gadā absolvēja Indras vidusskolu, 1951. gadā – pedagoģisko klasi Krāslavas 1. vidusskolā. Tālāk sekoja neklātienes studijas Daugavpils Skolotāju institūtā krievu valodas un literatūras fakultātē. Skolotājas darba gaitas sāktas 1951. gadā Līvānu rajona Pētermuižas pamatskolā.

Kopš 1952. gada J. Gekišas pedagoģiskā darbība bija saistīta tikai un vienīgi ar Krāslavas 1. vidusskolu – ģimnāziju. Iesākumā tika veikts vecākās pionieru vadītājas darbs, bet, sākot ar 1964. gadu, skolotāja mācīja krievu valodu un literatūru. Kā tradīcija bija rudens ekskursija uz Puškina vietām - Selo Mihailovskoje. Uz turieni skolotāja kopā ar skolēniem aizbrauca 14 reizes. Audzināmās klases, sākot no 5. līdz 11.klasei,  skolotājai bija piecas. Katra ir atstājusi savu vēsturi, savas atmiņas, savus darbus.

Paralēli krievu valodas un literatūras mācīšanai skolotāja interesējās par novada, pilsētas un skolas vēstures izzināšanu. Tieši ar to arī saistās J.Gekišas mūža ieguldījums, mūža devums skolas labā.

Sākot ar 1964. gadu, viņai tika uzticēts skolā vadīt "Draudzības pulciņu", kura uzdevumus bija ievākt vēsturisko informāciju par pilsētu. Materiāli krājās, radās vajadzība tos sakārtot telpā, attiecīgi noformēt. Tā kā pilsētā muzeja nebija, tad skolotājas  savāktie materiāli par novadu un novadniekiem bija atzīti par vērā ņemamiem, lai 1970. gadā Rajona padome pieņemtu lēmumu par skolas muzeja izveidi. Skolotāja bieži stāstīja, ka laika gaitā skolā nācās vairākkārt pārkārtot muzeja ekspozīciju atbilstoši laika prasībām.

 1982. gadā Krāslavā tika atvērts Mākslas un vēstures muzejs, kura pamatfonds tika pārņemts no Krāslavas skolas muzeja.

Novadpētniecība J. Gekišai  kļuva par otru profesiju. Šajos ilgajos darba gados bija apzināti daudzu cilvēku likteņi, kopā ar skolēniem izstrādāti pētnieciskie darbi par nozīmīgiem notikumiem novadā un pilsētā.

Ar lielu sparu un entuziasmu skolotāja strādāja ne tikai apkopojot savas skolas vēsturi, bet arī pētot un sistematizējot novada skolu vēsturi. Šajā darbā skolotāja iesaistīja arī rajona skolas. Tika savākts bagātīgs materiālu klāsts, tāpēc radās doma  apkopot to grāmatā. Tika izveidota redkolēģija, un skolotājas J. Gekišas vadībā tika veikts darbs pie grāmatas veidošanas. Ar Rajona Izglītības  nodaļas vadītāja S. Leikuča atbalstu 1996. gadā tika izdota grāmata "Krāslavas rajona skolu vēsture". 

Sešu gadu garumā J. Gekiša skolā vadīja Republikas virtuālās enciklopēdijas projektu, izveidojot 59 aprakstus dažādās nominācijās par mūsu novadniekiem. 

Ilgajos darbošanās gados skolotāja tika izveidojusi vairākus bukletus par skolu, skolas direktoriem, novada dievnamiem, pagastiem.

Skolotājai ir izdotas 3 grāmatas par skolas vēsturi: „Atmiņu gaisma pāri gadiem”, „Skola, tevī ieausts rīta spožums”, „Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi”.

Skolotāja  bija nodibinājusi sakarus ar simtiem absolventu gan Latvijā, gan citās valstīs un kontinentos, kā rezultātā pēc PSRS sabrukuma uz skolas pastu sāka plūst neskaitāmas vēstules no bijušajiem skolēniem, kas 2. pasaules kara rezultātā bija emigrējuši uz ārzemēm. Noteikti  jāpiemin sk. J. Gekišas nopelni kontaktu dibināšanā ar dzejnieku J. Grantu – Krāslavieti, kurš 1991. gadā iedibināja ikgadējo stipendiju skolēniem un studentiem par sasniegumiem mācībās, sportā, pašdarbībā un sabiedriskajā dzīvē.

Pateicoties J. Gekišai, bijušais skolas audzēknis Juris Kociņš no Austrālijas skolai novēlējis līdzekļus, līdz ar to skolā tika nodibināts stipendiju fonds absolventiem - studentiem. No šī fonda līdzekļiem tika atbalstīti arī skolas projekti materiāli tehniskās bāzes papildināšanai. Fonds pastāvēja no 1996. gada līdz 2012. gadam.

Pēc ilgiem, radošiem un ražīgiem darba gadiem dodoties pelnītā atpūtā, skolotāja ne mirkli nenorima un neapstājās savā darbībā, daloties idejās, papildinot muzeja fondus, kā arī organizējot dažāda veida pasākumus.

Šis nenogurdināmais darba spars tika vainagots ar nozīmīgiem apbalvojumiem:

·        1995. gadā IAI Goda raksts par iegūto 3. vietu Latvijas skolotāju konkursā „Audzināšana – vērtību kopšanai sevī un citos.”

·     2003. gadā LR IZM Atzinības raksts par mūža ieguldījumu – skolas vēstures muzeja izveidošanu.

·        2003. gadā IZM Pateicība par ieguldījumu skolēnu patriotiskajā audzināšanā.

·     2007. gadā IZM Pateicība par skolas identitātes uzturēšanu un skolas muzeja satura izmantošanu audzināšanas darbā.

·        2009. gadā Valsts augstākais apbalvojums – Atzinības Krusts un Atzinības Krusta diploms par nopelniem Latvijas valsts labā.

Cilvēks aiziet, bet paliek viņa devums. Viss, kas tika dots skolēniem un skolai, lai ir kā piemineklis cilvēkam ar dāsnu sirdi un bagātu dvēseli.

Ģimnāzisti piedalījās Latvijas radio 1 tiešraides diskusijā par medijpratību.

Publicēja 2018. gada 11. janv. 05:23Sandra Nemenonoka

      Latvijas radio 1 Latgales studija ielūdza ģimnāzijas debatētājus Samantu Sozvirsku, Emīlu Stivriņu un Sintiju Skerškāni, kā nacionālo debašu uzvarētajus, uz diskusiju par medijpratību raidījumā „Latgolys Stuņde”.  Arī nacionālo debašu tēma bija par to, vai Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc kvalitatīva mediju satura.

      Medijpratība – pavisam jauns, bet šobrīd jau arvien biežāk dzirdēts jēdziens. Tā ir kompetence, kura tiks iekļauta arī  jaunajā izglītības standartā. Latvijā par medijpratību plašāk sāka runāt tikai pirms pāris gadiem ģeopolitiskās situācijas un spēcīgu starptautisku pētniecības tendenču ietekmē. Tieši jaunieši, kas ar sociālo tīklu palīdzību iegūst informāciju par apkārt notiekošo, ir tie, kuriem jāspēj orientēties mūsdienu informatīvajā telpā.

     

     Raidījuma vadītājs Juris Saukāns uzdeva dažādus jautājumus. Jaunieši izteica viedokļus par to, kā un vai spējam atšķirt viltus ziņas, vai šī prasme ir atkarīga no cilvēka pieredzes. Sprieda par to, kā atšķirt to informāciju, ar kuras palīdzību manipulē ar cilvēkiem. 2018.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, un informācijas plūsmā svarīgi atšķirt populismu no nopietnas analīzes.

       Savu viedokli raidījumā izteica arī ģimnāzijas debašu trenere, skolotāja Viktorija Nalivaiko, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas izglītības metodiķe Anita Deksne, kas piedalījusies nesen skolotājiem rīkotā seminārā par medijpratību, kā arī Latvijas mediju politikas eksperte, komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele.

      Ģimnāzijas debašu klubā regulāri notiek sarunas, diskusijas un debates par dažādiem aktuāliem jautājumiem. Prasme analizēt medijos sniegto informāciju ir svarīgi laikā, kad viltus ziņu publicēšana kļūst par ikdienu. Un jauniešu piedalīšanās tiešraides diskusijā ir devums dzīvei nepieciešamo kompetenču apgūšanai.

                                          Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāja

                                                      Viktorija Nalivaiko

Sasniegumi mācību darbā

Publicēja 2018. gada 11. janv. 05:20Sandra Nemenonoka

Sagaidot Krāslavas Valsts  ģimnāzijas jubileju, varam droši apgalvot, ka skolā ir  radīta droša vide atbildīgas, radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai.

   Par to liecina arī skolēnu rezultāti noslēguma valsts pārbaudes darbos - centralizētajos eksāmenos, kas ir viens no svarīgākajiem skolas darba  kvalitātes rādītājiem-, panākumi Latvijas mēroga  mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencēs.

     Apkopojot tikai pēdējo 5 gadu panākumus, esam priecīgi par skolēniem, kuri spodrinājuši skolas, kā arī Krāslavas pozitīvo tēlu un atpazīstamību ne tikai novadā, bet arī Latvijā.

Lasī vairāk

Krāslavas Valsts ģimnāzijai – 95

Publicēja 2018. gada 2. janv. 01:52Sandra Nemenonoka

Laika ritējums ir bezgalīgs, to nevar mainīt, apturēt vai pagriezt atpakaļ. Laika mūžīgajā skrējienā mēs, ģimnāzijas kolektīvs, atkal esam liela notikuma – skolas jubilejas – gaidās. Ir aizritējuši kārtējie 5 gadi kopš iepriekšējās jubilejas, tāpēc caur novada preses izdevumiem piedāvājam rakstu sēriju, kurā tiks atspoguļots ieskats skolas vēsturē, atainoti būtiskākie notikumi, sasniegumi, pārmaiņas, mūsu izaugsme piecu gadu laikā, jo gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs ir mazākā vai lielākā mērā saistīts ar mūsu skolu.

Ieskats Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēsturē

Latvijas skolēnu jaunrades darbu konkurs

Publicēja 2018. gada 1. janv. 23:10Sandra Nemenonoka

Oktobrī tika izsludināts Roberta Mūka radošā darba mūžam veltīts Latvijas skolēnu jaunrades darbu konkurss. Tā temats bija paša dzejnieka un filozofa lirikas rindas:

“Ik solī, ko speru,
veras debesu vārti tepat,
virs Latvijas zemes.”

Šis konkurss norisinās jau 11 gadus un ir pazīstams visā Latvijā. Noslēguma pasākums notika 15. decembrī Galēnu pamatskolā. Šogad konkursam tika iesūtīti 370 jaunrades darbi no visas Latvijas. Arī mums, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēniem, bija iespēja rodoši pašizpausties, piedaloties šajā konkursā. Ģimnāziju pārstāvēja Melānija Šuļga, Laura Mežiņa un Daniels Vagalis (7. klase), Paula Peipiņa un Antons Skorodihins (11. klase). Un rezultāti iepriecināja, jo četri no pieciem mūsu skolas skolēniem ieguva atzinību, kā arī katrs dāvanā saņēma grāmatu.

 

„Brauciens uz Galēnu pamatskolu man atstāja vislabāko iespaidu. Es varēju ar pārējiem dalīties savā radošajā darbā, kā arī iepazīt citu bērnu skatījumu uz pasauli un saprast, cik radoši un pārsteidzoši cilvēki dzīvo mums visapkārt” – iespaidos dalās Laura.

„Biju pārsteigta, ka šajā pasākumā piedalījās tik daudz dalībnieku no visas Latvijas. Mani iepriecināja gan izcīnītā atzinība, gan uzdāvinātā grāmata, gan arī pasākuma noslēgumā dalībniekiem klātais svētku galds. Es labprāt vēlreiz piedalītos tādā pasākumā” – tā domā Melānija.

Vislielāko pateicību mēs sakām latviešu valodas un literatūras skolotājai Ingrīdai Grišānei par rosinājumu piedalīties šajā konkursā.  Iespējams, kāds no mums sevī atklāja dzejnieka talantu. Tā bija lieliska pieredze un interesanti pavadīta diena.

 

                                                Paula Peipiņa,

Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece

“Nikolaustag “ Daugavpils Universitātē

Publicēja 2017. gada 12. dec. 22:30Sandra Nemenonoka

Decembra sākumā mūsu skolas 2. stāvā biežāk nekā parasti ir dzirdamas dziesmas vācu valodā – tas nozīmē, ka tuvojas Svētā Nikolaja dienas svētki DU Vācu valodas tālākizgītības centrā. Mūsu skolas skolēni, kuri mācās vācu valodu, turp dodas jau vairākus gads pēc kārtas. Arī šogad 8.decembrī DU Lielā aula bija Ziemassvētku noformējumā un smaržoja pēc mandarīniem un piparkūkām.


Mūsu “Nikolaja bērni” šogad bija 10. un 12.klases vācu grupas skolēni. Mēs dziedājām trīs mazāk dzirdētas, bet ļoti skaistas vācu Ziemassvētku un garīgās dziesmas.

Tas bija ļoti skaists pasākums.

Daugavpils izglītības iestāžu direktoru un direktoru vietnieku viesošanās Krāslavas Valsts ģimnāzijā.

Publicēja 2017. gada 12. dec. 22:24Sandra Nemenonoka

“Tik radoša, kompetenču izglītības gaisotnē balstīta darbošanās skolā, jauks, sirsnīgs un saliedēts pedagogu kolektīvs, smaidīgi, pretimnākoši un idejām bagāti skolēni, mājīgas telpas...!” šādām atziņām neskopojās no Daugavpils atbraukušie pedagogi – astoņpadsmit skolu pārstāvji. “Vēlme viesoties jūsu skolā radās jau sen, jo informācija par skolas dzīvi un sasniegumiem raisīja interesi un vēlmi gūt pieredzi. Arī tiekoties ar jūsu skolas pedagogiem dažādos tālākizglītības kursos, varēja saprast, ka dzīve skolā ir labi pārdomāta, izplānota. Vārdu sakot – skolā viss notiek un notiek augstā līmenī”.

Un tā arī patiesība ir – mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas saime, vienmēr esam atklāti sadarbībai, priecājamies, ka mūsu pieredze kādam noder, palīdzam īstenot idejas, esam pretimnākoši un atbalstām ikvienu.  Daugavpils administrāciju pārstāvji uzmanīgi noklausījās informāciju par skolas ārpusstundu aktivitātēm, ar sajūsmu noskatījās 7.klases un 12.klašu sagatavotos priekšnesumus,  diskutējām par skolas metodisko darbu, kompetenču pieeju mācību procesā, vērtēšanas sistēmu, skolu akreditācijām un daudz par ko citu. Ekskursijas laikā pa skolu kolēģi uzmanību pievērsa mierīgajai gaisotnei, kas bija vērojama arī starpbrīžu laikā.

Pēc sātīgajām pusdienām devāmies viesiem izrādīt pilsētu. Apmeklējām sv. Ludvika Romas katoļu baznīcu, kur mūsu skolotāja (jo, kā saka, bijušo skolotāju nav) Anna Vagale pastāstīja par baznīcas vēsturi. Krāslavas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists, mūsu absolvents Eduards Danovskis atraktīvi sniedza informāciju par pilsētas vēsturi, bet TIC telpās aplūkojām Olgas Gribules (arī mūsu absolventes!) leļļu izstādi.

Mājupceļā ciemiņi devās gandarīti par pavadīto dienu, apsolot turpināt sadarbību un kopā būšanu.

 

I.Stikute,

KVĢ direktora vietniece

1-10 of 262

Comments